Lai ko kāds teiktu, mode ir cikliska. Tāpat kā cilvēku uzskati par noteiktām lietām. Tiklīdz feminisma un sieviešu neatkarības vilnis bija norimis, internetā parādījās jauna iezīme: vecās amerikāņu skolas tradicionālās ģimenes vērtības. 50. gadu stilā, ar ābolu pīrāga garšu un aromātisku rīta kafiju. Nu jā, bet kā gan sieviete citādi savā adresē izpelnās kaut dažus komplimentus, ja apkārt visi tikai bļauj par viņas tiesībām un neviens pat ne vārda par viņas pienākumiem negrib atcerēties?
Lai gan patiesībā, protams, viss nav tik vienkārši. Dažas sievietes, īpaši mūsu vidū, iepriekš nav centušās krāsot matus spilgtās krāsās un ar visu spēku cenšas piesaistīt sev uzmanību. Tā joprojām ir vairāk globāla prakse. No otras puses, šī “mode” arī mūs nav saudzējusi. Tas ir tikai mazākā mērogā, un joprojām ir daudz citu problēmu. Tāpēc ir grūti, roku uz sirds, pateikt, kuram ir taisnība un kurš kļūdās pašreizējā situācijā. Sievietēm patiešām ir vajadzīgas vienlīdzīgas tiesības. Bet, no otras puses, nevajadzētu aizmirst arī par atbildību.
Es nekad nedomāju, ka kļūšu par interneta tendenču upuri. Es pat nevaru saskaitīt, cik ilgi esmu bijusi internetā. Un tad es saņēmu tādu pārsteigumu. Tas ir labi, vismaz viņiem nebija laika disciplinēt bērnus. Mums bija jāšķiras un jāiet dažādos virzienos. Protams, es sevi nevainoju, bet daudz laika tika iztērēts, tagad man jāmeklē kāds cits. Un kāpēc? Jo kāds nezina, kā dzīvot un domāt pašam. Un it visā balstās uz bara sajūtu.
Lasi arī: Spēka dienas 2024. gada februārī: nepalaidiet garām šos izdevīgos momentus!
Lasi arī: Parūpējieties par sevi: šajās 8 dienas 2024. gada februārī nekas labs nav gaidāms!
Ar ko man jāsāk. Vispār es satiku Igoru pirms 5 gadiem. Gadu staigājām, satikāmies, pavadījām laiku kopā. Kāpēc ne? Jums ir jāatrod sevi, jāizbauda attiecības, jāsaņem pietiekami daudz no cilvēka, kamēr neviens nevienam neko nav parādā. Tā tas gads paskrēja ātri. Mēs vienmēr sazinājāmies. Vai nu fiziski, vai pa telefonu vai datoru. Tad Igors mani uzaicināja dzīvot kopā, un mēs īrējām dzīvokli. Tagad viss ir kļuvis nopietnāk. Izcēlās daži nelieli sadzīves strīdi. Kas tomēr pēc dažām minūtēm izžuva. To laiku atceros ar nostalģiju.
Nodzīvojot kopā gadu un neatrodot viens otrā īpašus mīnusus, sapratām, ka esam gatavi laulībai. Tika nolemts toreiz netraucēt vecākus. Mēs abi strādājām, tāpēc mums bija nedaudz naudas. Ar abpusēju lēmumu vienojāmies par kārtējo ballīti saviem vecākiem un tuvākajiem draugiem. Vectantes un dievonkuļi varēja justies droši. Viņiem nebija jābrauc tūkstošiem kilometru, lai mūs redzētu pirmo un pēdējo reizi. Un mēs varētu normāli svinēt laulību.
Turpinājums nākošajā lapā…
